Subtsasta ietjat vásádusájs

Ulmusjdiedo ja gáhko

Ulmusjdiehtoåvdåsvásstádus

Duohtavuohtakommisjåvnnå sámeálmmugij (Ku 2021:02) la åvdåsvásstediddje ulmusjdiedoj giehtadallamijs ja åvdåsvásstet vaj ulmusjdiedo giehtadaláduvvi dan lága mij la fámon. Ulmusjdiedo li gájklágásj diedo ma juogu de njuolgga jali iehpenjuolgga li tjanádum viesso ulmutjij. Giehtadallam ulmusjdiedojs tjielggiduvvá gájkkan mav máhttá dahkat ulmusjdiedoj.

Lágalasj vuodo ulmusjdiedoj giehtadallama hárráj
Vaj giehtadallat ulmusjdiedojt, de dasi hähttu gávnnut vuodo dan dáhtásuodjenjuolgadusán mij la fámon, nåv gåhtjodum lágalasj vuodo. Kommisjåvnå hárráj de l dakkir vuodo jus la dárbbo giehtadallat ulmusjdiedojt vaj buktet tjadádit dahkamusáv massta l gájkkásasj berustibme. Gájkka dahkamusá, majt rijkajbiejve jali ráddidus li vaddám barggogåhttjusin stáhta fábmudagájda, nåv aj kommisjåvnnåj, li ráddidusá milta gájkkásasj berustibmen. Gå kommisjåvnnå giehtadallá hielles ulmusjdiedojt, de giehtadallam tjadáduvvá dan lágalasj vuodo milta mij aneduvvá gájkkásasj berustibmen. Ulmusjdiedo aj giehtadaláduvvi jus la guorrasibme dasi.

Návti ulmusjdiedo giehtadaláduvvi kommisjåvnås:

Gå ietjas diedet tjåhkanibmáj
Gå kommisjåvnnå ásat tjåhkanimev, de mij giehtadallap ulmusjdiedojt vaj máhttet dåjmadit dajt diededimijt ma li rájadum. Giehtadallama lágalasj vuodo l gájkkásasj berustibme.

Guládallama bále aktugattjajn
Gå dån váldá aktavuodav kommisjåvnåjn, buojkulvissan telefåvnå, breva jali e-påvstå baktu, de mij giehtadallap dajt diedojt majt dån vattá vaj máhttet duv viehkedit. Giehtadallama lágalasj vuodo l gájkkásasj berustibme. Jus dån vattá hielles ulmusjdiedojt, de da giehtadaláduvvi dan lágalasj vuodo milta mij aneduvvá gájkkásasj berustibmen.

Tjoahkkim persåvnålasj subttsasijs
Kommisjåvnnå tjoahkki subttsasijt aktugattjajs vaj buktet ållidit barggogåhttjusav. Ulmusjdiedo ma giehtadaláduvvi soajtti årrot namá, valla aj namádis subttsasin diedo soajtti tjanáduvvat muhtem ulmutjij, ja dan baktu de sjaddi ulmusjdiehton. Dákkir diedo li diehttelis hiellen danen gå da guosski álmmuktjerdak mádduj. Giehtadallama lágalasj vuodo l gájkkásasj berustibme.

Rádedibme
Kommisjåvnnå rádet organisasjåvnåj ja referänssaulmutjij. Dákkir bále mij giehtadallap namájt, aktavuohtadiedojt ja ietjá diedojt ma vatteduvvi rádedime bále. Giehtadallama lágalasj vuodo l gájkkásasj berustibme.

Rávvim sáhkatjállagijs ja prässadiedádusájs
Kommisjåvnnå giehtadallá ulmusjdiedojt sáhkatjállagij ja prässadiedádusáj rávvima bále. Giehtadallam la dan diehti vaj mij máhttep dåjmadit rávvimijt ja rádjat diedojt. Lágalasj vuodo l guorrasibme. Ulmusjdiedo sihkoduvvi gå hiejtet rávvimav.

Man mälggadav mij vuorkkip duv ulmusjdiedojt?
Kommisjåvnnå l fábmudahka ja dan lága milta mij la fámon de åvdeldibme l fábmudahka galggá vuorkkit almulasj ássjetjállagijt. Ulmusjdiedo ma älla oassen almulasj ássjetjállagijs vuorkkiduvvi dåssjå val dan mälggadav da li dárbbon dajda ulmijda maj diehti giehtadaláduvvi. Dan maŋŋela sihkoduvvi.

Gut bässá vuojnnet duv ulmusjdiedojt?
Kommisjåvnnå l stáhta fábmudahka. Diedo ma rájaduvvi midjij sjaddi almulasj ássjetjállagin ja soajtti vatteduvvat almulasjprinsijpa milta. Persåvnålasj subttsasa li sekretessa vuolen. Mierkki dájt diedojt ij oattjo vaddet aktasik kommisjåvnå ålggolin. Gå kommisjåvnnå l gärggam barggamis ja materiálla l vuorkkidum arkijvvaj, de oadtju diedojt vaddet jus dajs la dárbbo åtsådibmáj jali statistijkkaj. Le aj máhttelis vaddet diedojt ma älla aktugattjaj tjanádum namá, ietjá identitäjttamerka jali sjimugis vidjura milta.

Duv riektá
Kommisjåvnån la åvdåsvásstádus duv ulmusjdiedo giehtadaláduvvi dan lága milta mij la fámon. Kommisjåvnnå – juogu de iesj jali duv gåhttjoma milta – duolli ulmusjdiedojt ma ielveduvvi li boasstot, jali älla ållåsa, jali jus soajttá dajt boasstot dádjadit. Dujna l riektá rávkkat duv ulmusjdiedo sihkoduvvi dan duogen makkir lágalasj vuodon la giehtadallam. Mierkki dujna l riektá rávkkat ietjat ulmusjdiedo sihkoduvvi jus dajs ij la dasti dárbbo daj ulmij hárráj manen dajt tjoahkkijin. Jus la dárbbo duv ulmusjdiedojs vaj kommisjåvnnå galggá máhttet ållidit barggogåhttjusav jali jus ulmusjdiedo li almulasj ássjetjállagin, de kommisjåvnån ij la máhttelisvuohta dajt sihkkot. Dujna l riektá gujddit ietjat ulmusjdiedoj giehtadallama hárráj guosske fábmudagá lunna, Integritetsskyddsmyndigheten.

Rávkkat registaroasev
Dujna l riektá oadtjot diedádusáv makkir ulmusjdiedojt dujsta kommisjåvnnå giehtadallá. Válde aktavuodav mijájn tjálalattjat, juogu de breva jali e-påvstå baktu, ja tjále ietjat namáv, ulmusjnummarav, påvsståadressav, telefåvnnånummarav ja dav e-påvsståadressav mav dån la adnám kommisjåvnåjn guládaládijn. Registaroasse rájaduvvá dan adrässaj gånnå dån la tjáledum.

Gáhkoj birra (cookies)

Dán webbabielen gáhko aneduvvi. Gájka gudi guossidi webbabielijt gånnå gáhko andeduvvi hähttuji lága milta diedov oadtjot webbabielle biedjá gáhkojt, ja masi da aneduvvi, ja gåk máhttá dajt vuornnot.

Gáhko li unna fijlatja ma vuorkkiduvvi dan nevvuj majna dån surffi, bujkulvissan datåvrrå jali mobijlla. Dán webbabielen dåssjå val dárbas gáhko aneduvvi vaj webbabielle galggá doajmmat. Webbabielle l dagádum webbarejdujn WordPress. Mij ep tjoahkki ulmusjdiedojt jalik duv datåvrå IP‑nummarav. Dáhtá majt mij vuorkkip e goassak aneduvá oassásij ulmijda, e ga oablloduvá ålggolahájda.

Jus dån i sidá gáhkojt, de máhtá stiellit duv webbalåhkkev vaj ietjastis vuornnu gáhkojt vuorkkimis, jali dunji diedet juohkka bále gå webbabielle sihtá gáhkov biedjat. Webbalåhkke baktu dån aj máhtá sihkkot gáhkojt ma li åvddåla vuorkkidum. Gehtja webbalåhkke viehkkebielijt vaj ienep diedojt oadtjot. Dån aj iesj máhtá sihkkot gáhkojt akta goassa ietjat garraskierros.

Jus dån la válljim gáhkojt vuornnot, de muhtem dåjma ájn aneduvvi, mavas muhtem webbabielij dåjma soajtti gárttjoduvvat, buojkulvissan ietjat stiellima.